Kas ir fiziskās personas maksātnespējas procedūra?

Aptuveni 10% Latvijā izsniegto aizdevumu maksājumi tiek kavēti par 180 dienām vai ilgāk. Visdrīzākais, ka liela daļa no šiem kredītiem tā arī nekad netiks pilnībā nomaksāti. Vairums cilvēku ir informēti par pirmajiem notikumiem, kādiem cauri iet personas, kuras nespēj laicīgi veikt aizdevumu maksājumus. Uzkrājas maksājumu kavējumu soda naudas, parādsaistības tiek nodotas piedziņai, lietas tiek nodotas izskatīšanai tiesai. Bet kādas iespējas ir aizņēmumu ņēmējiem, kas nespēj veikt maksājumus arī pēc šiem procesiem?

Ir skaidrs, ka parādnieku cietumi ir palikuši pagātnes ēnā, kā senas un skaudras pasaules sastāvdaļa, kurai mūsdienas vairs nav vietas. Līdz ar to kreditēšana ir process, kurā zināmu daļu atbildības uzņemas abas puses. Tāpat kā aizdevuma ņēmējam, arī devējam ir jāizvērtē sava klienta iespējas atgriezt parādu. Latvijā šī teorija tika nostiprināta praksē šīs desmitgades sākumā, pieņemot likumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu. Likums maksātnespēju krietnu atviegloja, pārtraucot praksi, kad Latvijas pilsoņi vērsās citās valstīs, lai uzsāktu šo procesu tur.

Lai varētu pieteikties fiziskās personas maksātnespējas procedūrai, personai ir jābūt parādsaistībām, kas pārsniedz 5000 eiro, vai arī turpmākā gada laikā ir jāveic aizdevuma maksājumi 10000 eiro vērtībā. Procedūrai nav iespējams pieteikties jau brīdī, kad maksājumi vēl tiek veikti pašam kreditoram, kaut ar nokavēšanos, bet saistības vēl nav nodota parādu piedziņas kompānijām. Tomēr ir arī virkne ierobežojumu, kas var liegt maksātnespējas procesa uzsākšanu. Par tādiem tiek uzskatītas situācijas, kurās kredīta ņēmējs ir iztērējis 30% summas vai vairāk citam mērķim, kā noteikts aizdevuma līgumā. Piemēram, ņemot kredītu 10000 eiro apmērā zemes gabala iegādei un atrunājot to aizdevuma līgumā, bet iztērējot 3000 eiro vai vairāk citiem mērķiem, maksātnespējas procedūra var tikt lieta, pamatojoties uz to, ka aizdevējs ir rīkojies negodprātīgi pret kreditoru, kas ir tam radījis zaudējumus. Maksātnespēja ir liegta arī tādos gadījumos, ja pret tai pieteikušos personu ir uzsākta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļiem. Fiziskas personas maksātnespējas procedūra nevar pieteikties biežāk kā reizi 10 gados.

Maksātnespējas process sākas ar privātpersonas iesniegumu procesa administratoram, kurā tiek pievienotas izziņas un izraksti no CSDD, Zemesgrāmatas un Uzņēmumu reģistra par personas rīcībā esošajiem īpašumiem. Tālāk maksātnespējas lieta tiek nodota attiecīgā Rajona tiesai, kura astoņu dienu laikā to izskata. Šis tiesu darbs tiek veikts rakstiski, tātad maksātnespējīgajai personai pašai nav jāpiedalās tiesas sēdē.

Kad tiesa ir atzinusi personu par maksātnespējīgu, tai ir jānodod visi savi uzkrātie līdzekļi un manta, kas var tikt pārdota izsolē, maksātnespējas administratoram. Izņēmums ir manta, kas personai nepieciešama ienākumu pelnīšanai, piemēram, ja maksātnespējai pieteicies ir amatnieks, tad ir iespējams vienoties ar administratoru, ka tā īpašumā esošie darba galdi un instrumenti tiek atzīti par izņēmumiem. Ja pirms maksātnespējas procesa sākuma nav noslēgts laulības līgums, kurā ir atrunāta īpašuma sadale starp laulātajiem, pēc laulībām iegādātais īpašums tiek uzskatīts par kopīpašumu, kas arī ir jānodod pārdošanai izsolē. Pēc maksātnespējas pasludināšanas persona ir pasargāta no jebkādiem tiesu darbiem, kas ir saistīti ar parādu piedziņu. Maksātnespējas process ilgst līdz trīsarpus gadiem un tā laikā tiek ieturēta viena trešdaļa maksātnespējīgās personas ienākumu.